Viss par blusām

Drukāt
PDF

Viss par blusām
Suņu un kaķu saimniekiem nereti rodas nepatīkama problēma – mīlulim kažokā ieviesušās blusas, piesūkusies kāda ērce. Daudzi vēl atceras laiku, kad no blusām atbrīvoties bija ļoti grūti, un tas bija liels kauns, ja kādam bija blusas. Tagad šī problēma risināma ļoti viegli.

Blusas

Blusas ir sīki, 1,5–5mm gari, sarkanīgi brūni kukaiņi. Pieaugušie īpatņi ir īslaicīgi siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, kas, sūcot asinis, var pārnēsāt dažādas transmisīvās slimības, piemēram, mēri, tularēmiju, brucelozi u. c. Blusas ir arī lenteņa (Dipylidium caninum) starpsaimnieki. Blusas ir lieliski pielāgojušās parazītiskam dzīvesveidam – to ķermenis ir sāniski saplacināts, gluds, tāpēc tās var viegli izspraukties starp dzīvnieku matiem un putnu spalvām. Blusas pārvietojas, aktīvi pārrāpojot un lecot.

Blusu kodieni izraisa alerģisku reakciju, un to sekas var saglabāties 2–4 nedēļas. Dzīvniekam ir izteikts diskomforts, nieze, izsitumi. Kasoties dzīvnieks ievaino ādu, un rezultātā rodas ādas iekaisums. Vēlāk bieži ir bakteriālas dabas ādas saslimšanas, kas savukārt veicina vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Dzīves cikls

Lai atbrīvotos no blusām, jāzina blusu dzīves cikls, kas ilgst 14 līdz 140 dienas, un tam ir četras attīstības fāzes.

1. Ola. Blusa dzīvo aptuveni 2–5 gadus, un tās dzīves cikls sākas, kad pieaugusi blusu mātīte izdēj olas dzīvnieka apmatojumā (blusu mātīte dzīves laikā izdēj 500–2500 oliņu). Tad olas nokļūst apkārtējā vidē.

2. Kāpuri dzīvo dzīvnieku alās, putnu ligzdās, grīdas spraugās u. c. Kāpuri pārtiek no sēnēm un dažādām organiskajām vielām.

3. Kūniņa. Kāpurs noauž biezu kokonu, kas pasargā to no apkārtējās vides ietekmes, tajā skaitā no insekticīdiem. Kūniņas stadijā blusa nogaida labvēlīgus apstākļus.

4. Pieaugusi blusa.

Cīņa ar blusām

Lai cīņa ar blusām būtu efektīva, galvenā uzmanība jāpievērš blusu jauno formu iznīcināšanai apkārtējā vidē (dzīvoklī – paklājos, dzīvnieka guļvietā, mīkstajās mēbelēs; lauku mājā – suņa būdā u. c.). Iznīcinot blusas dzīvnieka apmatojumā, stāvoklis uzlabojas tikai uz neilgu laiku, jo dzīvnieks no apkārtējās vides invadējas atkārtoti. Blusu apkarošanā jāņem vērā, ka blusu populācijā tikai 10% ir pieaugušas blusas, pārējās ir jaunās formas – olas, kāpuri, kūniņas.

Blusu apkarošanai ir trīs secīgi posmi: dzīvnieka apstrāde ar insekticīdiem, dzīvokļa apstrāde, lai iznīcinātu blusu jaunās formas, un dzīvnieka guļvietas un apkārtnes apstrāde.

Zooveikalos un veterinārajās aptiekās cīņai ar blusām nopērkams plašs efektīvu preparātu klāsts.

1) Suņa mazgāšanai un vienlaikus apstrādei pret blusām ir piemēroti šampūni. Īpaši rūpīgi jāmazgā suņa galva, kakls un ausis, šampūns nedrīkst iekļūt acīs. Pēc tam šampūnu izskalo ar lielu daudzumu tīra ūdens. Šampūns nepasargā no jaunu blusu uzbrukuma.

2) Pretblususiksna – atbaida blusas, bet nenogalina tās. Siksna jāapliek vaļīgi – tā, lai tai nebūtu tieša kontakta ar ādu. Tā kā siksna satur ķimikālijas, tā var radīt nepatīkamas reakcijas. Siksnu nēsā nenoņemot, tās efektivitātes ilgums norādīts ražotājfirmas informācijā uz iesaiņojuma. Pirms pretblusu siksnas uzlikšanas suni vēlams izmazgāt ar šampūnu, lai iznīcinātu uz dzīvnieka esošos parazītus.

3) Pūderis, ko ieber dzīvnieku apmatojumā. Pūderi var lietot regulāri un ilgstoši, cik nepieciešams. Pūderis nogalina blusas, bet tā trūkums ir, ka tas smērē dzīvnieka apmatojumu un slikti turas uz dzīvniekiem ar īsu spalvu.

4) „Neostomazan” – paredzēts telpas un dzīvnieka apstrādei. Tas nogalina tikai pieaugušās blusas, bet nepasargā no jaunas invāzijas. Preparātam ir īss darbības laiks, un apstrāde regulāri jāatkārto. Lietot tikai norādītajā atšķaidījumā!

5) Pilieni uz skausta ir ļoti efektīvs un drošs līdzeklis. Ir preparāti, kas uzkrājas dzīvnieka ādas tauku dziedzeros, nenonākot asinsritē, un tādi, kas strādā caur asinsriti. Dzīvniekam šie preparāti nav toksiski un alerģiski. Latvijas tirgū ir ļoti plašs piedāvājums. Jāievēro, ka suņiem un kaķiem paredzēti dažādi preparāti – nedrīkst vienus un tos pašus pilienus pilināt gan kaķim, gan sunim. Suņiem preparāti izstrādāti atkarībā no svara.

6) Blusu iznīdēšanai dzīvnieka kažokā un dzīvnieka uzturēšanās vidē noder aerosols. Labākie aerosoli satur metoprēnu, kas pārtrauc blusas normālu attīstības ciklu. Ar to jāapstrādā vietas, kur mēdz uzturēties dzīvnieks (viņa guļvieta, paklāji, pārklāji).

Blusu apkarošanā efektīvi ir līdzekļi, kas satur permethrinum un ir izsmidzināmi dzīvoklī, mājā, kā arī dzīvnieka apmatojumā. Dzīvnieki jāpasargā no aerosola iekļūšanas acīs un degunā. Ja nepieciešams, dzīvnieka apstrādi atkārto vairākkārt.

Lai atbrīvotu mājokli no blusām, vispirms veic lielo tīrīšanu. Lai atbrīvotos no blusu jaunajām formām, dzīvokļa grīdas, paklājus un mēbeles tīra ar putekļsūcēju. Lai novērstu blusu tālāku attīstību, rūpīgi tīra grīdas spraugas, dzīvnieku guļvietas un cilvēku gultas, ja tajās mēdz gulēt ģimenes mīluļi. Telpu tīra pirms preparāta lietošanas. Grīdas visās telpās apstrādā ar pretblusu aerosolu vai šķīdumu. Vasarā un rudenī apstrāde veicama ne retāk kā reizi divos mēnešos. Pēc apstrādes telpai jāļauj nožūt, tā kārtīgi jāizvēdina. Suņu būdas un pagalma apstrāde, lai atbrīvotos no blusām, atkarīga no teritorijas lieluma. Vispirms rūpīgi jāsavāc un jāiznīcina atkritumi. Visrūpīgāk jāattīra tās vietas, kur suns uzturas biežāk. Liela pagalma apstrāde ar preparātu bieži vien nav iespējama, tad apsmidzina tikai suņa būdu un tās apkārtni. Mazas teritorijas ar insekticīdiem apstrādā pilnībā.

Ērces 
Ērces, tāpat kā blusas, ir viens no biežāk sastopamajiem ektoparazītiem. Ērces apdraud gan dzīvnieku, gan to īpašnieku veselību, jo tās pārnēsā un izplata tādas ļoti bīstamas slimības kā borelioze un erlishioze. Ērču encefalīta vīruss atklāts zīdītāju, īpaši sīko grauzēju, asinīs, un ērces to pārnes uz cilvēkiem. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās. Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces pēdējos gados konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā.

Ērces ir ļoti bīstamas pavasarī, jo tās aktivizējas jau +5 °C. Šā iemesla dēļ liela nozīme ir profilaksei, lai aizsargātu dzīvniekus no ērcēm. Ja ērce piesūkusies, cenšoties to noņemt, jūs varat ērci saspiest, un infekcijas ierosinātājs iekļūs dzīvnieka organismā – mīlulis var tikt inficēts ar nāvējošu slimību. Tāpat ir risks, ka, noņemot ērci ar rokām, uz tām var nokļūt infekcijas ierosinātājs. Šādā gadījumā arī jūs varat inficēties ar bīstamajām slimībām, ko pārnēsā ērces. Ērce jāizņem, apmetot ap ērces kakliņu diega cilpiņu pretēji pulksteņa rādītāju virzienam vai izmantojot speciālu pinceti. Galvenais ir nesaspiest ērces ķermeni.

Latvijas tirgū ir daudz ērču atbaidīšanai un iznīcināšanai paredzētu preparātu.

Autors: 'Saimnieks LV, Nataļja Čipuštanova, veterinārārste dermatoloģe'